20. gadsimta otrajā pusē zinātnieks Rodžers Sperijs (Roger Sperry) veica pētījumu, kuram pateicoties, ieguva Nobela prēmiju. Viņa mērķis bija noskaidrot abu smadzeņu pusložu atšķirīgās funkcijas. Tika atklāts, ka kreisā puslode atbild par tādām aktivitātēm kā loģiskā domāšana, matemātiskās darbības, analīze, klasifikācija, sistematizēšana, valoda un ilgstošā atmiņa. Savukārt labā puslode atbild par emocijām, fantāziju, iztēli, intuīciju, zemapziņu, veseluma un telpiskuma uztveršanu, simboliem un attēliem.
Vēl noteikti jāpiemin, ka abām smadzeņu puslodēm ir saikne ar rokām. Kreisā puslode atbild par labo roku, bet labā puslode – par kreiso roku. Tā kā sabiedrībā lielākā daļa ir labroči, gandrīz 95% pieaugušo cilvēku dominē kreisā smadzeņu puslode. Kurā tad mirklī rodas šī abu smadzeņu pusložu asimetrija, ļaujot kreisajai smadzeņu puslodei kļūt pārākai par labo?
Zinātniski pierādīts, ka apmēram līdz 10 gadu vecumam bērna domāšanu un izturēšanos daudz maz līdzīgi iespaido gan kreisā, gan labā smadzeņu puslode. Mazi bērni daudz fantazē, ir radoši, emocionāli un atraisīti, taču bērnam pieaugot, pamazām pārsvaru gūst kreisā puslode. Piemēram, tāds radošās darbības process kā iztēle, 12-14 gadu vecumā sasniedz maksimumu. Tāpēc, lai sekmētu skolēna radošuma attīstību, līdzās eksaktajiem mācību priekšmetiem pastāv literatūra, teātra māksla, vizuālā māksla, mūzika, dizains un tehnoloģijas (agrāk – mājturība). Vienā ziņā tie skaitās “vieglie” mācību priekšmeti, jo to laikā skolēns var gūt atelpu no sasprindzinājuma, brīvāk izpaust savas emocijas, bagātināt iztēli un mēģināt rast nestandarta risinājumus saviem radošajiem darbiem, taču jāatzīst, ja vēlamies izaudzināt vispusīgi attīstītu cilvēku, šie mācību priekšmeti ir tikpat svarīgi kā eksaktie.
Kopš 2002. gada, kad iznāca Ričarda Florida (Richard Florida) grāmata The Rise of the Creative Class, kurā izklāstīts par nākotnes ekonomikas dzinējspēkiem, tieši radošums kļuvis par galveno resursu, kas nosaka ikvienas nozares attīstību. Skandināvu pētnieki jau ir pateikuši, ka viņu valstu un Baltijas valstu nākotnes lielākais izaicinājums ir radošās industrijas, kas balstās uz nemateriāliem resursiem, proti, zināšanām, radošām idejām un inovācijām.
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka skolā radošuma sekmēšanai jāpiegriež lielāka vērība, nekā varbūt tas ir darīts līdz šim. Lai nākotnē mūsu skolu absolventi veidotu savu biznesu, viņiem vēl papildus jābūt radošiem. Pat Alberts Einšteins ir teicis, ka “iztēle ir svarīgāka par zināšanām. Zināšanas ir ierobežotas, turpretī iztēle spēj aptvert visu pasauli, veicinot progresu un evolūciju”. Aicinām arī vecākus būt atbalstošiem un sekot līdzi, lai vairāk laika tiek atvēlēts tieši radošumam, turklāt, lai iesāktais tiek paveikt ar lielu rūpību, koncentrēšanos un aizraušanos.
Kā jau iepriekš tika minēts, vizuālā māksla ir viens no mācību priekšmetiem, kurā liels uzsvars tiek likts uz radošuma un iztēles attīstīšanu. Pievienotajā galerijā varat aplūkot dažus no uzdevumiem, kas tika pildīti attālināto mācību laikā 7.-9. klašu grupā ar mērķi, lai skolēniem liktu radoši domāt.
Vizuālās mākslas skolotāja Sanita Nikitenko
