Nopietni? – Mācību priekšmets “Teātra māksla”?

Saka, ka skaistums izglābs pasauli. Es vēlos nedaudz pārfrāzēt – radošums izglābs pasauli!

Pamatošu. Domāju, katrs šodien piekritīs, ka rutīna jeb dzīves aktivitāšu vienveidība ir ilgtermiņā bīstamākais mūsu pasaules uztveri un dvēseles stāvokli graujošais ienaidnieks. Tādēļ ir vērts padomāt, kā šo procesu mainīt pašiem sev par labu.

Katrā skolā ir stundu saraksts – noteikts dienas režīms mācību darbā, kas, iespējams, nav slikti, tomēr ir rutīna. Līdzās ierastajiem mācību priekšmetiem – matemātika, svešvalodas, latviešu valoda un dabaszinības, u.c.- 7. klašu skolēniem ir parādījies stundu sarakstā tāds jauns ieraksts kā teātra māksla, kurā skolēniem iespējams savu ikdienu atsvaidzināt ar ko neierastāku.

Padalīšos. Visu gadu teātra mākslā darbojamies, apgūstot prasmes un iemaņas, kas sākotnēji šķiet kā spēles elementi, bet patiesībā ļoti palīdz veidot sevi kā personību, kas meklē citādas pieejas lietām, cilvēkiem, darbībām un pasaules uztverei kopumā. Esam mācījušies improvizēt, darbojoties klātienē mācību gada sākumā, bet attālinātajā mācību procesā radošums skolēnos izpaudies visbagātāk, gan pētot dažādās pasaules kultūrās maskošanās tradīcijas, pēcāk veidojot pašiem savas maskas un izspēlējot improvizētas lomas pašdarinātajā maskā, gan ierunājot sevis izveidotu etīdi radioteātra ierakstā, gan iejūtoties J.Klīdzēja romāna “Cilvēka bērns” galvenā varoņa Boņuka lomā, kur jāapgūst prozas teksta fragmens no galvas, jo kā gan aktieris videoetīdē lai liek skatītājam sev noticēt, ja nav iejuties tēlā vai pat tekstu nezina?

Teātris ir dažādu mākslu sintēze, kas sevī ietver gan mūziku un tekstu, gan kustību un aktierspēli, gan dizainu un scenogrāfiju, arī dažādas multimediju mākslas. Darbojoties mūzikas un teātra mākslas mācību priekšmetos, februārī 7. klašu skolēni veidoja savus ēnu teātrus, kuru tapšanas procesā nepieciešamas bija arī vizuālās mākslas, mājturības, dizaina un tehnoloģiju, kā arī digitālās prasmes. Tēma – “Mīlas dziesmas videoklips ēnu teātra veidolā”. Rezultātā tapa fantastiski darbi. Darāmais tika veikts ar lielu atbildību, iesaistot procesā pat visus ģimenes locekļus. Lasot skolēnu atsauksmes par savu paveikto, liela daļa priecājās tieši par šo iespēju –  visiem kopā interesanti darboties. Tika veidotas skatuves, darināti tēli, domāti scenāriji iepriekš piemeklētajai mīlas dziesmai, par kuras vēsturisko izcelmi un veidiem skolēni mācījās mūzikas stundās.

Mūzikas skolotājs K. Kiršteins stāsta: “Februārī mūzikas stundas tika veltītas mīlas dziesmu vēsturiskajai izpētei, iepazīšanai, izprašanai, kā arī mūsdienu mīlas dziesmu analīzei un dziedāšanai. Popmūzikā mīlas dziesmu videoklipu veidošanā iesaistītas dažādas sfēras un profesijas. Izdevās veiksmīga starppriekšmetu sadarbība, jo skolēniem teātra mākslas nodarbībās bija iespēja iejusties mūzikas producenta profesijā, lai radītu dziesmas videoklipu ēnu teātra paņēmienā. Šādas sadarbības formas padara mācību procesu jēgpilnu, aizraujošu, interesantāku un pietuvinātu reālajai dzīvei”. 

Liels paldies skolēnu ģimenēm par motivēšanu, laiku, pacietību un aizrautību! Ceru, rezultāts sagādāja gandarījumu visiem!

Aicinu ielūkoties darbiņos un priecāties kopā!

OVĢ teātra mākslas skolotāja Inga Laipniece

Valts Sipčenoks (7.e)
Marta Barlo (7.b)
Reinis Ungurs (7.b)
Kristers Liepiņš (7.b)
Luīza Pihtina (7.b)
Ksenija Kudrjavceva (7.e)
Eduards Kungurovs (7.c)
Ance Evelīna Klētniece (7.d)
Kristaps Aleksandrs Cauna (7.a)