8. martā norisinājās vidusskolas valsts olimpiāde, kurā mūsu skolu pārstāvēja 11.b klases skolniece Nadīna Ozola, bet 26. martā latviešu valodas un literatūras valsts 47. olimpiādē piedalījās mūsu skolas meitenes – Ertmane Tīna Kitija (8.b.), Miežāne Alise(8.b) un Tēra Nikija (9.e), Dzene Undīne (9.e) – godam pārstāvot Ogres Valsts ģimnāzijas vārdu ar ļoti labiem un augstiem rezultātiem. Vislabāk sevi pierādīt izdevās Undīnei Dzenei.

Kad lūdzu, lai dalās iespaidos, Undīne raksta:
“Piedalījos starpnovadu latviešu valodas un literatūras olimpiādē, kurā ieguvu 1.vietu. Tad uzzināju, ka man ir dota iespēja parādīt savas prasmes un zināšanas valsts olimpiādē. Es biju satraukta, jo tas bija nopietns izaicinājums, sacensības starp visas Latvijas 9. klašu labākajiem skolēniem. Olimpiādei gatavojos ļoti nopietni gan konsultācijās, kas reizēm notika pat vēlās vakara stundās , jo pa dienu biju aizņemta, pildot skolas darbus, gan personīgi, mācoties no galvas vietniekvārdu vai divdabju iedalījumu. Tuvojoties olimpiādei, sāku uztraukties par tās izpildei atvēlēto laiku- 4 stundām. Olimpiāde bija veltīta Rasas Bugavičutes- Pēces darbam “Puika, kurš redzēja tumsā”. Jautājumi bija sarežģīti un cieši saistīti ar šo garstāstu; bet uz tiem vajadzēja ļoti ātri atbildēt, jo laiks bija ierobežots, tikai 2 stundas pirmajai olimpiādes daļai. Otrā daļa mani satrauca, jo tajā bija jāizmanto grāmatā izlasītais, labi jāzina latviešu valodas gramatika un, protams, radošums, jo bija jāraksta domraksts. Man tika dota izvēle- 3 temati, kuri, manuprāt, bija sarežģīti un ļoti nopietni. Bija grūti rakstīt savas pārdomas par cilvēkiem un to problēmām, par kurām es nekad nebiju tik padziļināti aizdomājusies. Šobrīd vēlos pateikt lielu paldies skolotājai Laimdotai Jonkusei, kas mani un Nikiju sagatavoja šim lielajam notikumam! Lai arī turpmāk daudz radošu skolēnu!”

Arī Nikija Tēra ļoti novērtē gūto pieredzi un iespēju sevi bagātināt:
“Manuprāt, pēdējais gads visiem bijis negaidīts, daudz laika jāpavada ar sevi, jāmācās patstāvīgi plānot savu laiku, jābūt lielai motivācijai. Man šie ierobežotie apstākļi deva iespēju uzlabot savas zināšanas un novērtēt iespējas, kas bija pirms pandēmijas. Gatavojoties sākumā novada un pēc tam jau valsts olimpiādei, iemācījos to, ko parastajās mācību stundās neiemācītos. Liels paldies man jāsaka savai latviešu valodas un literatūras skolotājai Laimdotai Jonkusei, kura mani kārtīgi sagatavoja olimpiādēm, bija ļoti pretimnākoša un pavadīja ar mani neskaitāmas konsultācijas, kā arī iedvesmoja interesēties par kultūru, parādīja, ka mācīties var būt patiešām ļoti interesanti. Domāju, ka olimpiādēm interneta vidē ir gan pozitīvas, gan negatīvas puses, tomēr kopumā savu pieredzi vērtēju ļoti labi. Šogad olimpiādes pamatā bija Rasas Bugavičutes-Pēces daiļdarbs “Puika, kurš redzēja tumsā”, kas, manuprāt, būtu jāizlasa ikvienam. Šis neparastais stāsts lika man saprast, cik dažādi mēs visi varam būt un cik liels spēks un griba mums piemīt, ja tikai mēs to mākam izmantot. Es domāju, ka mums katru dienu jāpilnveidojas un jāiemācās kaut kas jauns, mums ir jāizmanto savas iespējas!”

Savukārt 8.klases skolnieces vēl ir iesācējas olimpiāžu maratonā, tomēr rezultātu ziņā pat pārspēj dažu labu devītklasnieku.

Tīna Kitija Ertmane raksta:
“Kaut kas neparasts – piedalīties olimpiādē attālināti! Tas ir kā taustīties pa tumsu, neko neredzot, mēģināt kaut ko atrast un uzzināt. Tomēr patīkams satraukums par to, kā viss norisināsies. Vai ar interneta pieslēgumu viss būs kārtībā? Būs jāpieslēdzas ar kamerām? Daudz jautājumu un neziņas, bet, sākoties olimpiādei, viss kļūst skaidrs kā saulainā dienā bez neviena mākonīša. Brīžiem māca šaubas par to, vai rezultāti būs labi, vai tas, kas izdarīts ir īsts? Bet, lai vai kā, man noteikti patika, un arī daudz ieguvu: jaunas zināšanas un pieredzi.”

Alises Miežānes viedoklis skan šādi:
“Šī olimpiāde noteikti bija viena no piņķerīgākajiem un izaicinošākajām, kurā esmu piedalījusies. Olimpiādes sākumā, kad atvēru uzdevumus, sāku uztraukties, ka nepaspēšu uz visiem atbildēt un nezināšu kādu detaļiņu. Bet, iztirzājot katru jautājumu pēc kārtas, sapratu, ka šis nemaz nebija tik traki, kā domāju, jo gandrīz visur bija jāizsaka savas domas – nebija tādas vienas pareizās atbildes. Godīgi sakot, dažreiz nedaudz jutos kā Jēkabs no ”Puika, kurš redzēja tumsā”, kad lēkāju no uzdevuma uz uzdevumu apjukusi, neko neredzot savā ”tumsā”. Pašās beigās uzrakstīju arī pārspriedumu par to, ka valoda ir mūsu trešā acs, kur izteicu savas domas par to, ka valoda ir gandrīz vai neatņemama sastāvdaļa no mūsu ikdienas un kā tā ietekmē cilvēku savstarpējo saziņu. Es noteikti vēlos piedalīties šajā olimpiādē arī nākamgad, lai vēlreiz pārbaudītu savas zināšanas.”

Ar jau nopietnāku skatījumu literatūrā, kultūrā un dzīvē olimpiādi piedzīvo vidusskolas posma dalībnieki.

Nadīna Ozola, 11.b klases skolniece, par piedalīšanos valsts latviešu valodas olimpiādē stāsta:
“Lai kāds būtu rezultāts, piedalīšanās latviešu valodas un literatūras olimpiādē ir ļoti bagāta un interesanta pieredze. Tā ir iespēja uzzināt vairāk par izcilām personībām latviešu kultūrā, attīstīt radošās spējas, pierādīt un pārliecināties par savām zināšanām, kā arī tās uzlabot. Šī gada olimpiādes tēma bija Jura Kronberga dzeja un Janas Egles proza. Lai sekmīgi startētu olimpiādē, tai cītīgi jāgatavojas, jāatkārto, jānostiprina un jāpilnveido savas latviešu valodas un literatūras zināšanas un prasmes. Gatavošanās olimpiādei sākās ar Jura Kronberga un Janas Egles literāro darbu un personības pētīšanu un izzināšanu, kā arī ar iepazīšanos ar 2020. gada kultūras aktualitātēm. Grūtības sagādāja tieši tas, ka tu nevarēji paredzēt, kas tiks prasīts, tāpēc tev bija jābūt gatavam uz visu. Savukārt laika trūkums bija tas, kas neļāva man sniegt savu pašu labāko rezultātu.
Olimpiāde sastāvēja no trim posmiem: skolas, starpnovadu un valsts. Lepnuma un gandarījuma sajūta rodas jau tad, kad gūsti sasniegumus skolas olimpiādē. Ar katru nākamo posmu sajūtas pieaug spēkā, jo, tiekot līdz pēdējam posmam, tu saproti, ka esi strarp labākajiem valstī.
Šī pieredze lika man justies lepnai, bet arī lika saprast, cik daudz es varu pilnveidoties un kļūt labāka. Iegūtie sasniegumi nebūtu bijuši iespējami bez latviešu valodas un literatūras skolotājas Svetlanas Sermules, kas palīdzēja man sagatavoties katram olimpiādes posmam. Iesaku ikvienam izmēģināt savus spēkus kādā olimpiādē!”

Lepojamies ar meiteņu sasniegto, zinot, ka šī nav vienīgā joma, kur tiek uzrādīti augsti rezultāti, un ar pārliecību domājam, ka arī nākamajos gados meitenes savus, skolotāju un mūsu skolas vārdu liks atkārtot atkal un atkal, svinīgajos pasākumos sveicot izcilniekus!

Informāciju sagatavoja Inga Laipniece