Vienmēr skolēniem esmu teikusi, ka vizuālās mākslas stundās uzdevums nav viņus izveidot par māksliniekiem, bet, lai skolēni iemācās un nostiprina trīs svarīgas prasmes: vērot apkārtni, radoši domāt un kvalitatīvi strādāt.
7. klasē lielākā daļa vizuālās mākslas darbu balstīta uz radošo domāšanu un kvalitāti, bet 8. un 9. klasē parādās arvien vairāk darbi, kuros nepieciešams koncentrēt uzmanību vērojot.
Uzdodot praktisko darbu, tiek radīta problēmsituācija, ar kuru skolēnam jātiek galā. Skolotāja ir tikai kā kompass, kas iesaka pareizāko un citreiz pat vieglāko ceļu, bet skolēnam ceļojums līdz finišam ir jāveic pašam. Un tas vienmēr ir izaicinājums, jo bieži vien nākas pārvarēt tādus šķēršļus kā nevarēšana vai bailes kļūdīties.
Aplūkojot pievienoto galeriju ar šī mācību gada 8. un 9. klases labākajiem skolēnu darbiem, pavērojiet, ka zīmējumiem ir atšķirīgi rokraksti. Kāds zīmē ar zīmuli, viegli pieskaroties papīra lapai, bet kāds cits – ar stiprāku spiedienu. Vienam zīmējuma kontūra uzvilkta ar precīzu līniju, bet kādam citam kontūra sastāv no vairākām strauji vilktām līnijām. Ja šos zīmējumus parādītu grafologam, kas analizē cilvēku rokrakstus, viņš droši vien varētu mums pastāstīt par zīmējumu autoru rakstura īpašībām, jo arī zīmējumi ir mūsu dvēseles spogulis.
Vizuālās mākslas skolotāja Sanita Nikitenko
