Septembris un oktobris tradicionāli Ogres Valsts ģimnāzijā aizritējis dzejas satikšanas noskaņās. Šogad ar radošajiem darbiem mācību stundās apliecinājām, ka “Dzeja dzīvo”. Tā dzīvo brīdī, kad tiek radīta, kad tiek lasīta, kad mēs to klausāmies.

Jauna pieredze dzejnieka un dzejas pasaules iepazīšanā šogad ir ejamizrāde “Aleksandrs un Čaks”, ko biedrība “DrKT” piedāvā, sagaidot A.Čaka 120.dzimšanas dienu. 9.d, 10.c un 12.b klases skolēni audiopastaigā, izmantojot telefonu un austiņas, gaisā virmojot rudens smaršām (kā raksta pats Čaks), iepazina pasauli, kāda tā bija 20. gadsimtā – pasaules kari, Rīgas starpkaru bohēma, padomju pelēkā patina un Rīgas dzeja – tas viss vienas stundas laikā Rīgas centrā.

Mācību stundās skolēni iepazina arī citu autoru dzeju, veidoja dzejas izlases, kolāžas, kā arī tika rosināti radīt savu dzejas pasauli un izmēģināt spēkus gan asociatīvajā dzejā, gan kolektīvajā rakstīšanā, gan radīt savus iedvesmas dzejoļus.

Kārlis Palsāns

Tā vieta, kur katrs naivais tiek šmaukts,
Tur, kur bābai štruntu ir pilns plaukts.
Šis seju pilnais placis par centrāltirgu tiek saukts.
Tur, kur i’ liels, i’ mazs no katras debespuses trauc.
Jo, ja jau viens, tad visu visi tur brauc.
Vienā stūrī kārtībnieks pārmāca čigānus, ka zagt te nav ļauts,
Otrā malā vīri strīdas, kurš smēķiem labāku cenu sauc.
Un kādā klusākā stūrī vietējie bērneļi futeni mauc.
Dzīvības te vienmēr ir un būs daudz.
Ne velti tas par centrāltirgu tiek saukts.

Priecājamies, ka Dzejas dienu aktivitātes ir rosinājušas skolēnus uzticēt savus radītos darbus profesionāļu vērtējumam un piedalīties Latvijas Rakstnieku savienības Literārās akadēmijas organizētajā konkursā “Matris Lingua”. Tas ir konkurss, kura laureātiem ir iespēja no pieredzējušiem rakstniekiem, tulkiem un literatūras teorētiķiem dzirdēt savu darbu vērtējumu un radošajās darbnīcās attīstīt un pilnveidot savu meistarību. Dalībnieku labākie teksti tiks publicēti “Rīgas Almanahā” 2022. gadā.

Sveicam 12.b klases skolnieci Selīnu Mailīti un 12.a klases skolnieci Paulu Luīzi Pastori ar iekļūšanu konkursa “Matris Lingua” finālā!

Piedāvājam ielūkoties dažos topošo dzejnieču radītajos darbos!

Paula Luīze Pastore

***

Mēs esam nolemti,
Dzīves važas rokas žņaudz.
Mēs būsim nolemti,
Zābaki pa galvaskausiem klaudz.

Kaili ķermeņi gravā pūst,
Karstas asinis dzīslās plūst.
Mēs esam Nāves eņģeļi-
Baisi un draudīgi.

Ceļamies no indīgiem pīšļiem,
Dzīves važas sašķelsim.
Kļūsim par nožēlojamiem-
Tautas un varas atstumtiem.

Vairs nespējam valdīties,
Kā negaisiem ārdīties.
Apnicis būt nolemtam,
Dzīves badinātam vergam.

***

Es vēlos būt eņģelis,
Slapjiem spārniem, smagām plaušām.
Zilu viļņu vētrās dzimis,
Karstu sāpju ugunīs kritis.

Vēlos mātes sirdi sadziedēt,
Dvēseles liesmas noslāpēt,
Visus nesiržus nosmacēt,
Behemota aicinājumus sadzirdēt.

Es vēlos būt eņģelis,
Liesmojošiem spārniem, betona sirdi.
Mežu ugunsgrēkos dzimis,
Bērnības mokās kritis.

Es nevēlos būt eņģelis,
Man netīra dvēsele, ļauni nodomi.
Visas varmākas apslaktēt,
Ar viņu ciešanām sirdi sev priecēt.

Selīna Mailīte

Mēness laipas

Slīdu pār ūdens virsmu
Kā ūdensmērītājs, kas vēlas izmērīt visu,
Krēsla un vējš kā seni draugi staigā roku rokā,
Liek man ar basām kājām saplūst ar zāli kopā.

Lūkojos debesīs ar mirdzošām acīm,
Zaudēju elpu, lēnām slīdot sapnī,
Tracina mani tā baltā lode debesīs,
Ejot pār mēness laipu, sajūta, ka ūdens mani aiznesīs.

Tālu, tālu prom no šīs sapņainās vietas,
Kur dzīvo visas pazudušās lietas,
Tā drīz aizmirsta tikšu arī es-
Meitene, kas lēni slīdēja prom no šīs pasaules.

Patiesības sāpes

Vai sagaršo to, vai sajūti to?
Nezinu, ko domā Tu,
Bet Tu asiņo.

Liekas, viss taču sadzīst ātri,
Tomēr pušums izraisa vēl lielāku sāpi.
Lai sajustos labāk, cenšos teikt, ka viss būs labi.
Cik no tā ir patiesības, nezinām mēs abi.

Tā nu Tu sēdi un domā par dzīvi,
Kā būtu, ja Tu būtu pateicis, ka viņu mīli…
Atliek cerēt, ka nākamajā reizē
Būs tik labi ,ka liksies – tā ir tīrā Veiksme.